Otrais multiversums

Kad José Monteiro apvienoja visus multiversus vienā realitātē, viņš uzskatīja, ka ir pielicis galīgu punktu kariem, kas draudēja iznīcināt eksistenci. Bet mieram bija postoša cena: Visumi pazuda, civilizācijas tika izdzēstas, un pat tie, kurus viņš mīlēja visvairāk, beidza pastāvēt.

Vairākus gadu desmitus vēlāk, gandrīz sešdesmit gadu vecumā, José joprojām ir vienīgais cilvēks, kurš atceras realitātes, ko Visums vairs neatpazīst.

Pēc „Aizliegtā laika hronikas” un „Tie, kas nekad nepastāvēja” notikumiem sāk parādīties parādības, kas izaicina pašus Radīšanas likumus. Zvaigznes parādās tur, kur telpa nekad nav pastāvējusi. Civilizācijas dzimst neiespējamās realitātēs. Un signāli no vietām, kurām nevajadzētu pastāvēt, atklāj satraucošu patiesību: dzimst jauni visumi.

Bet kā var pastāvēt jauns multiversums, ja visi iepriekšējie ir apvienoti vienā?

Līdzās Inês Valente, sievietei, kuras drosme un apņēmība padarīja viņu par būtisku eksistences nākotnei, José dodas pēdējā lieliskā ceļojumā, lai atklātu šo jauno pasauļu izcelsmi.

Izmeklēšana atklāj, ka Apvienošanās nav iznīcinājusi Radīšanas spēju radīt visumus. Tā tikai noslēdza tos, kas jau pastāvēja. Un tagad mostas spēks, kas dzimis no pašas Apvienošanās, lai nepieļautu, ka eksistence atkal sadalās, pat ja tādēļ tam jāiznīcina veselas civilizācijas.

Kad vairojas jauni Visumi un karš draud šķērsot realitātes robežas, José saskaras ar savas dzīves lielāko paradoksu: lai glābtu to, kas dzimst, viņam, iespējams, būs jācīnās ar tiem pašiem likumiem, ko viņš ieviesa, kad izglāba veco Multiversu.

Taču mainās arī Montarionu laiks.

José sāk saprast, ka nākotne nevar mūžīgi būt atkarīga no viena cilvēka. Un Inês būs jāpierāda, ka jauna paaudze var aizsargāt to, ko pat dievi nespēja saprast.

Jo José Monteiro izglāba eksistenci, apvienojot visus visumus. Tagad viņam būs jānoskaidro, vai spēj to izglābt vēlreiz, ļaujot dzimt citiem visumiem.

Pirmais multiversums beidzās ar lēmumu. Otrais varētu sākties ar izvēli.