Leonardo da Vinci: Montarion nūslāpumi

Izlaišonys prognoze: 2027 – 2028

Tys ir tikai prognozis. Datumi nav apstyprynuoti i var maineitīs.

Muoksla, sazvieresteibys, i Montarion nūslāpumi .

Kod tys nūteik?: Renesaņsis laikā, apmāram nu 1480. leidz 1519. godam, seņ pyrms Beigu suokums.
Kai tys sasaista ar puorejim stuostim?: Leonardo atkluoj divpadsmit īprīkšejūs Montarion nūslāpumus i sagatavoj viestejumu, kas paradzāts José Monteiro, kurs pīdzims godu symtim vāluok.
Voi maņ pyrma vajag puorskaiteit cytu saga?: Tev nav juoskaitej vysi cyti stuosti pyrma tam. Itei četrgruomotu saga pīdar sagai «Divpadsmit Montarion Laikmets». Obligati juosuoc ar «Nūmyrušū Zvaigžņu Atmiņa» i piec tuo juoskaitej II, III i IV gruomota: tuos sekoj tai pošai Spulve zynuotnis pietneicai.

Konspekts

Renesaņsis laikā Leonardo da Vinci suoc izpieteit senejūs dokumentus, kas atkluoj naīspiejamu patīseibu: Ciļviecis viesture ir saisteita ar uorpuszemis civilizacejom i ar Nūslāpumu, kas aptver miļjonus godu.

Izpiete nūved jū pi nūslāpumainys Spulve sīvītis, kura pīdar civilizacejai, kas ir daudz vairuok atteisteita par Ciļvieci. Bet jei nav tikai vīnkuorša uorpuszemis dzeiva byutne. Jei ir Spulve zynuotnis pietneica i Montarion, vīna nu divpadsmit figurām, kas pastuovēja pyrma tuo, kurs kaidu dīnu byus zynoms kai pādejais Montarion.

Leonardo atkluoj, ka beja treis Montarion Spulves, treis Ruopuļi, treis Cylvāki i treis druidi. Vysi beja daļa nu cykla, kas varēja nūsaceit Vysuma liktini.

Pa vydu politiskom sazvieresteibom, slapanom bīdreibom, pazaudātim dokumentim nu Aleksandrejis bibliotekys i cylvāku sabīdreibā īfiltrējušajim ruopuļu agentim Leonardo saprūt, ka juo atkluotuos zynuošonys ir puoruok beistamys, kab tuos varātu atkluot.

Bet ir vēļ kas satraucūšs: nūruodis nūruoda iz treispadsmytū Montarion, cylvāku, kurs pīdzims godu symtim vāluok i var izlemt vasalu civilizaceju nuokūtni.

Navarūt atrast itū cylvāku, Leonardo pījam uorkuorteju lāmumu. Sovus atkluojumus jis slēp pošūs muokslys dorbūs.

Vitruva cylvāks, Pādejuos vakarenis i Mona Liza kliust par trejom viestejuma daļom, kas paradzātys škārsuot godu symtus.

Partū ka Leonardo da Vinci nabeja tikai ciļviecis paguotnis pieteišona. Jis gatavēja José Monteiro nuokūtni.

Pyrms José Monteiro atkluoja Vysuma nūslāpumus, Leonardo da Vinci jau beja suocs atkluot patīseibu.

Saga gruomotys.

Nūmyrušū Zvaigžņu Atmiņa

I gruomota · Zynuotniskys trilleris i moraluo tragedeja

Izlaišonys prognoze: 2027 – 2028

Spulve zynuotnis pietneica sastūp sovu izvēļu smagumu i zynuošonu riskus. Juos stuosts turpynojās trejuos nuokamajuos gruomotuos, kas ir saisteitys ar Leonardo da Vinci.

Cylvāks storp divejim pasaulim .

II gruomota · Viesturisks nūslāpums i zynuotniskuo fantastika

Izlaišonys prognoze: 2027 – 2028

Leonardo atkluoj Montarion asameibu i sateik nūslāpumainū Montarion Spulve.

Treispadsmit cylvāku vakarenis .

III gruomota · Viesturiskuo sazvieresteiba i sprīdze

Izlaišonys prognoze: 2027 – 2028

Leonardo izmeklej divpadsmit īprīkšejūs Montarion i slēp daļu sovu atkluojumu Pādejuos vakareņuos.

Smaids, kas redzēja nuokūtni .

IV gruomota · Viesturisks nūslāpums i sprīdze

Izlaišonys prognoze: 2027 – 2028

Leonardo pabeidz pādejam Montarion paradzātū viestejumu, nūslāpdams pādejū nūslāpuma daļu Mona Lizā.