Jis paleidzēja radeit Ciļvieci, lai uzvarātu karā.
Miļjonim godu jis kliva par tuo vīneigū sorgu.
Kod Spulvi atstuoj Zylū pasauli, Khar'Ka sajem vīnu pādejū miseju: palikt iz Zemis, nūvāruot jaunuos sugys evoluceju i breidynuot sovu tautu, ka cylvāki klius par draudim.
Aizlīgts īsajaukt, jam jōīt cauri tyukstūšgodim pīkaris kamerōs, pasamūstūt tikai, lai nūvērtētu pīredzes gaitu.
Bet nu pyrmuos pamūdys Khar’Ka saprūt, ka nazkas nav kuorteibā.
Cylvāki na viņ izdzeivuoja, bet suoce izaplateit pa vysu planetu.
Storp jim skrīn Montariona asnis, čudnuos byutnis, kas atbreivuoja pyrmūs cītumnīkus nu Spulvu laboratorejom i paziņuoja par tuo, kurs jam deve sovu vuordu, atsagrīzšonu.
Kū vaira Khar'Ka īsadzilinoj itamā linejā, tū vaira jis atrūn nūtykumus, kurim navajadzātu pastuovēt: simbolus, kas īgravēti pyrma civilizaceju, kas tuos radeja, viestejumus, kas pīraksteiti vēļ nadzymušuos volūduos, i pravītuojumus, kas it kai zyna nuokūtni.
Laikmatu gaitā Khar'Ka ir līcinīks civilizaceju uzplaukumam i krisšonai.
Jis redz apmaklātuojus nu zvaigžņu, kas sevi prezentej kai dīvus, cylvāku imperejis puorsavierš par uorpuszemis karu instrumentim i slāptim spākim, kas ceinejās par dominiešonu iz Zemis.
Navarūt palikt vīnaldzeigs, jis suoc puorkuopt Spulvu pavēlis, sorgojūt cylvākus, iznycynojūt slapanūs armejis i izdzēšūt nu Viesturis tūs pādus, kas raudzeja paverdzynuot Ciļvieci.
Tok kotra īsajaukšona jū tyvynoj tam, kuo jis vysvaira beistās: kliut par nūdevieju sovys tautys acīs.
Godu symtus vāluok Maju vydā Khar'Ka atrūn akmini, kas ir vacuoks par sevkuru zynomu laika ceļuojumu.
Iz tuo ir raksteits naīspiejams vuords: Hose Monteiro.
Cylvāka vuords, kas pīraksteits seņ pyrms Portugalis, portugaļu volūdys voi pasauļa, kurā jis pīdzims, pastuovēja.
Atkluojums suoc mekliejumus, kas škārsuos kontinentus i tyukstūšgadis.
Cylvāku slapanūs bīdreibu kliust par Khar’Ka zynuošonu maņtinīkim.
Daži zūbynoj, ka sorguos Montariona pravītuojumu;
cyti skaita, ka Hose byus atbiļdeigs par Vysuma beigom i rauga nūvērst juo pīdzimšonu.
Tikom atsagrīž vacī īnaidnīki, vyltus dīvi atgiust spāku, i Spulvim suoc byut aizdūmys, ka jūs sorgs vairs nav nūvāruotuojs.
Kod Ciļviece īīt karu, mašynu i īrūču godu symtā, kas spiej iznycynuot planetu, Khar’Ka sasaskar ar sovu leluokū vaicuojumu: voi suga, kuru jis ir aizsorguojs miļjonim godu, teišom ir peļnejuse izdzeivuot?
Atbiļde atīs, kod radeituoji atsagrīzs Zylajā pasaulī, kab pabeigtu Ciļviecis suokumā suoktū izmieginuojumu.
Sasaskarūt ar iznycynuošonys draudim, Slāptuo maņtinīki meklej cylvāku, kura vuords ir paguojs cauri laikam, bet Khar'Ka atkluoj, ka Montarions nikod nabeja tikai ašņalineja.
Tys ir cykls.
A Hose Monteiro ir tys pasuokums, kuram gatavejuos vysa Viesture.
Pōrplēsts storp lojalitati pret sovu tautu un mīlesteibu pret sugu, kuru jys redzēja augūt, Khar’Ka byus jōpōrkōpj sūlejums, kas jū turēja Zemes cītumā, un jōizdora pādejō izvēle: nūdūt Ciļvēci tōs radeituojim voi sōkt kars, kas spēj nūsūdeit vysas civilizacijas, kuras jys zvērēja aizsorgōt.
Partū ka Khar'Ka tyka atstuots iz Zemis, kab izlemtu, kod Ciļviecei juomierst.
Bet juo radeituoji nikod naīsadūmuoja, ka jis īsavuiceis jai ticēt.
