Dīva sprīdums

Myužeibā Dīvs vārōja na tikai vīnu Ciļvēci, bet vysas. Bezgaleiguos Zemis, miļjardi civilizaceju i naskaitami vysumi, kas dzymuši nu Sargtornīka Montarion stuostim, atkuortoj vīnu i tū pošu cyklu: kars, naids, rīkstums, īkaruošona i iznycynuošona. Pasauļs piec pasauļa cylvāka suga sovus konfliktus aizvad iz zvaigznem.

Tod Dīvs nōk pi secynōjuma: Ciļviece nabeja naveiksmeigs eksperiments — tei kļyva par sērgu, kas izplateita pōri pošai Radeišonai. I pasludynoj sprīdumu.

Kod agreimuos ciļviecis suoc vīnkuorši izbeigt pastuovēt, dažaidys José Monteiro versejis jiut naīspiejamū: cytys seve dalis pazyud. Karaveirim, karalim, zynōtnīkim, nūzīdznīkim un glōbējim byus jōsasaskar ar vaicōjumu, kas varātu izlemt vysas eksistences liktini: jo Dīvs radeja dzeiveibas īspēju, voi jam ari ir tīseibas izlemt, kod kaida suga ir zaudējuse sovas tīseibas uz pastōvēšonu?